Eneagramma ir viens no senākajiem personības izpētes instrumentiem, kura pirmsākumi meklējami vairāk nekā 2000 gadu senā pagātnē. Eneagramma ir atzīta par vienu no efektīvākajām metodēm pasaulē emocionālās inteliģences attīstīšanai – tā dod iespēju iepazīt gan sevi, gan citus, gan arī uzlabot attiecības ar cilvēkiem mums apkārt. Eneagrammu par noderīgu atzinuši daudzu uzņēmumu vadītāji, jo šī metode palīdz pilnvērtīgi izmantot savu un darbinieku potenciālu, veidot veiksmīgāku komunikāciju, kā arī uzlabot komandas darbu.
Mēs bieži uzskatām, ka pazīstam paši sevi un zinām, kāpēc rīkojamies tā vai citādi. Taču galvenā problēma ir tā, ka esam tik ļoti pieraduši pie sava domāšanas un rīcības veida, ka bieži to nepamanām. Droši vien katrs cilvēks vismaz reizi mūžā ir juties nepatīkami pārsteigts par savām domām, izjūtām un rīcību, kā arī vēlējies labāk saprast sevi un citus. Vadlīnijas šai izpratnei piedāvā psihometriskais instruments eneagramma – mācība par deviņiem personības tipiem, deviņiem veidiem, kā cilvēki jūtas, domā, rīkojas. Neapšaubāmi, katrs cilvēks ir unikāla būtne, taču daudzus no mums vieno noteiktas iezīmes, kas dod iespēju iedalīt cilvēkus grupās jeb personības tipos. Atšķirībā no lielas daļas personības izpētes instrumentu, eneagramma pēta ne tikai cilvēku uzvedību un prasmes, bet arī pārliecību un motivāciju, kas ir cilvēka uzvedības pamatā.
Eneagrammas izcelsme un būtība
Vārds “eneagramma” ir cēlies no grieķu valodas: ennea nozīmē deviņi, bet gramma – zīme jeb figūra. Rietumu pasaulei šo mācību 1916. gadā atklāja armēņu un grieķu izcelsmes krievu psihologs un filozofs Georgs Gurdžijevs. Ir liecības, ka viņš zināšanas par šo mācību ieguvis pie islāma sūfijiem (Rors & Eberts, 1999). Precīzāku eneagrammas tipoloģiju pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados izveidoja bolīviešu psihologs Oskars Ičazo, bet psihiatrs Klaudio Naranho no Čīles 70. gadu sākumā sistematizēja Ičazo konceptu un savienoja to ar modernajām psiholoģiskajām un klīniskajām zināšanām.
Saskaņā ar mūsdienu eneagrammas mācību katram no deviņiem personības tipiem raksturīga vienas noteiktas dziņas dominēšana, fiksācija jeb prizma, caur kuru tas skatās uz pasauli. Tā ir veidojusies kopš agrīnas bērnības. Katrs cilvēks ir pakļauts ārējās pasaules ietekmei ̶ vecākiem, videi skolā, dažādām sabiedrības grupām, kā arī sabiedrībai kopumā. Šīs ārējās ietekmes sāk izpausties kā “iekšējās balsis”, kas veido mūsu raksturu un pārliecību. Cilvēki ārējo apstākļu ietekmi var internalizēt kā noteiktu rīcības ideālu – “izdzīvošanas stratēģiju” jeb psiholoģisku mehānismu, kas palīdz mums apmierināt pamatvajadzības būt mīlētiem un pieņemtiem. Piemēram, cilvēkā nostiprinās nereti pat neapzināta pārliecība – “citi mani mīlēs un pieņems tikai tad, ja būšu perfekts visā, ko daru.” Šis mehānisms jeb mūsu gadu gaitā izveidotais paštēls darbojas līdzīgi čaulai: no vienas puses tas mūs pasargā, no otras – ierobežo un neļauj izmantot visu mūsu personības potenciālu.
Cilvēki, kuri atklājuši savu personības tipu, piedzīvo ko tādu, ko eneagrammas autori raksturojuši kā “atskurbinošo a-hā! efektu” (Rors & Eberts, 1999) – atmošanās sajūtu, jo sākam saprast, kādēļ mēdzam rīkoties tā, kā rīkojamies, nereti kāpjam uz viena un tā paša grābekļa. Tomēr eneagrammas mācības mērķis nav kavēties pie tā, kādi mēs esam un kādi apstākļi un iemesli mūs veidojuši, lai, tā teikt, ieliktu mūs kārtējās “kastītēs”. Gluži pretēji – šī metode parāda veidu, kā tikt laukā no šīm “kastītēm”. Ar personības tipa atklāšanu ceļš tikai sākas, jo eneagramma aicina mūs uz pārmaiņām, un šo pārmaiņu mērķis ir attīstīta personība, kas spēj realizēt savu potenciālu, izmantojot savam tipam raksturīgās priekšrocības. Sevis iepazīšana jeb pamošanās reizēm nav vienkāršs un viegls ceļš, tomēr tas ved lielu iespēju virzienā. Izprotot savu eneagrammas tipu, mēs labāk varam attīstīt savas prasmes un pašpārliecinātību, pieņemt saprātīgākus lēmumus un veikt viedākas izvēles, mazināt stresu, attīstīt spēju koncentrēt uzmanību, kā arī gudri vadīt savas reakcijas uz ārējiem impulsiem. To, ka eneagramma ir dinamisks instruments, skaidri var redzēt arī deviņus tipus attēlojošā simbolā – punkti šajā simbolā ir savienoti ar bultām, kas norāda uz kustību.
Eneagrammas deviņu tipu īss raksturojums
1. tips (“Perfekcionists”). Šī tipa domāšanu, izjūtas un rīcību nosaka dziļi sakņota pārliecība, ka mīlestību, uzmanību un pieņemšanu var gūt, rīkojoties perfekti un pareizi. Tā kā absolūtu pilnību sasniegt nav iespējams, šī tipa cilvēki bieži izjūt neapzinātas dusmas, kas izpaužas kā iekšēja neapmierinātība un aizkaitinājums.
2. tips (“Palīdzētājs”). Šiem cilvēkiem nepieciešams justies vajadzīgiem un atzītiem, tādēļ tie daudz uzmanības velta tam, lai palīdzētu un rūpētos par citiem, nereti aizmirstot par savām vajadzībām. Šos cilvēkus atalgo citu pateicība un sajūta, ka viņi ir vajadzīgi.
3. tips (“Veiksmīgais”). Šo personības tipu raksturo vēlme būt veiksmīgam un citu novērtētam. Šis tips ir pārliecināts, ka cilvēks ir tas, ko viņš dara, jo viss šajā pasaulē tiek vērtēts tikai pēc sasniegtajiem rezultātiem.
4. tips (“Individuālists”). Šim tipam ir svarīgi justies īpašam, radošam un atšķirīgam no citiem. Šī tipa cilvēkiem bieži ir raksturīga sajūta, ka citiem piemīt tas, kā viņiem pašiem pietrūkst, un tas rada skaudību un neremdināmas ilgas.
5. tips (“Novērotājs”). Šiem cilvēkiem ir svarīgi uzkrāt iespējami daudz informācijas, zināšanu, kā arī izprast pasaulē notiekošos procesus. Viņiem ir sajūta, ka pārāk ciešas saites ar citiem iztukšo un izsmeļ viņu resursus, tādēļ viņiem var būt raksturīga norobežošanās un vairāk notiekošā vērošana nekā aktīva rīcība.
6. tips (“Lojālais skeptiķis”). Šo tipu motivē vēlme iegūt citu atbalstu, sadarbību un drošību. Šie cilvēki mēdz būt nepārliecināti un šaubīties, viņiem raksturīgas bailes no vissliktākā situācijas iznākuma. Vienlaikus tie ir pienākuma cilvēki un labi problēmu risinātāji, jo viņiem piemīt spēja saskatīt iespējamos riskus.
7. tips (“Baudītājs”). Šiem cilvēkiem raksturīga neremdināma vēlme gūt dažādu, iespējami patīkamu pieredzi. Nereti tā rada viņos nepacietību, nevēlēšanos jebkādā veidā ierobežot savu brīvību un saskarties ar dzīves ēnas pusēm.
8. tips (“Izaicinātājs”). Astotā tipa cilvēkus raksturo vēlme kontrolēt notiekošo, viņi nicina vājuma izpausmes citos. Šis tips ir pazīstams arī kā taisnības cīnītājs, jo necieš netaisnīgumu. Problēmas mēdz radīt šī tipa nesavaldīgais temperaments un atklāta dusmu paušana.
9. tips (“Vidutājs”). Šim personības tipam vissvarīgākais ir iegūt harmoniju un līdzsvaru it visā – gan attiecībās ar citiem, gan pašam savā dzīvē. Skaidras pozīcijas ieņemšana un emociju paušana prasa daudz enerģijas, tādēļ šie cilvēki bieži pielāgo savas vēlmes un vajadzības citiem.
Eneagrammas daudzās šķautnes
Eneagrammas metodes dziļumu nodrošina šīs pieejas daudzie aspekti.
Triādes
Pirmais no šiem aspektiem ir tā sauktās triādes – visu deviņu personības tipu grupējums atbilstoši cilvēka psihes pamatkomponentēm: instinktam, sajūtām (emocijām) un domāšanai. Protams, neatkarīgi no piederības personības tipam, mums katram ir raksturīgas visas trīs komponentes, tomēr eneagrammas mācība apgalvo, ka katru no tipiem raksturo viena dominējošā komponente (Riso & Hudson, 1999), ko var saukt arī par šī tipa klupšanas akmeni vai Ahilleja papēdi. Instinktu triādei pieder eneagrammas astotais, devītais un pirmais tips, kuriem raksturīga pretošanās realitātei, kas izraisa apzinātas vai neapzinātas dusmas un sarūgtinājumu. Sajūtu (emociju) triādei piederošajiem otrajam, trešajam un ceturtajam tipam raksturīgs pašapmāns – sevis identificēšana ar paštēlu, kas rada apzinātu vai neapzinātu kauna sajūtu. Domāšanas triādei, pie kuras pieder piektais, sestais un septītais tips, piemīt apzinātas vai neapzinātas bailes un nedrošības sajūta, ko šie tipi cenšas kontrolēt ar racionālu pieeju.
“Spārni”
Katrs personības tips eneagrammas tipoloģijā atrodas uz riņķa līnijas, un katram abās pusēs ir divi citi tipi, ko dēvē par personības tipa “spārniem”, no kuriem viens parasti ir dominējošais. Šis spārns palīdz precizēt un detalizētāk raksturot tipam piemītošās iezīmes. Piemēram, ja jūsu personības tips ir trešais, jums dominējošais būs vai nu otrā, vai ceturtā tipa spārns. Ja dominē otrā tipa spārns, attiecības ar citiem cilvēkiem un vēlme tiem patikt būs izteiktāka nekā tad, ja dominē ceturtā tipa spārns, jo trešais tips ar ceturtā tipa spārnu ir mazāk sabiedrisks, bet vairāk vērsts uz panākumu gūšanu un karjeru.
Apakštipi
Lai gan katrā cilvēkā klātesoši ir visi instinkti – pašsaglabāšanās, sociālais vai seksuālais instinkts –, eneagrammas mācība saka, ka viens no instinktiem ir tas, kurš lielākā mērā motivē katras personas rīcību. Pašsaglabāšanās apakštipiem raksturīga koncentrēšanās uz drošību un komfortu, sociālajiem tipiem svarīgākas ir attiecības, piederība sabiedrības grupām, socializēšanās ar citiem. Seksuālais apakštips norāda nevis uz cilvēkam piemītošo seksualitāti, kā tas varētu šķist pirmajā mirklī, bet gan uz tendenci veidot tuvas un dziļas attiecības ar īpašiem cilvēkiem. Katrs eneagrammas tipa cilvēks pieder pie viena no apakštipiem, un šī piederība veido atšķirīgas iezīmes. Piemēram, sociālajam piektajam tipam vairāk rūp attiecības ar līdzcilvēkiem, piektais tips, kam raksturīga pašsaglabāšanās, bieži mēdz distancēties no citiem, tādēļ šo tipu uzskata par visvientuļāko eneagrammas tipu. Piektā tipa pārstāvis, kurš pieder pie seksuālā apakštipa, pilnībā spēj uzticēties vienam vai dažiem īpašiem cilvēkiem.
Attīstības līmeņi
Katram tipam raksturīga sava attīstības stadija jeb atšķirīga brieduma pakāpe. Pastāv trīs galvenās stadijas: attīstītā (veselīgā), daļēji attīstītā un neattīstītā stadija (dažos gadījumos to mēdz dēvēt par neveselīgas personības stadiju). Attīstības stadija norāda uz apzināšanās pakāpi – cik lielā mērā spējam ieraudzīt sevi iespējami patiesā gaismā. Attīstītas personības gadījumā cilvēks prot izmantot visas personības tipam piemītošās spējas, prasmes un potenciālu, savukārt neattīstītas personības gadījumā cilvēks dzīvo sava tipa varā, un viņam ir grūti apzināties un kontrolēt savu rīcību. Šajā gadījumā notiek tas, ko mēs saucam par kāpšanu uz grābekļa. Labā ziņa ir tā, ka katram cilvēkam ir iespēja doties attīstības virzienā, un situācijas apzināšanās ir pirmais solis ceļā uz to.
Bultas
Aplūkojot eneagrammas attēlu, mēs redzam, ka punktus savieno bultas. Tradicionāli virziens bultas virzienā norāda uz mūsu “stresa punktu” – to, kā mēs bieži neapzināti rīkojamies stresa un neskaidrību situācijās. Piemēram, septītā tipa stresa punkts ir pirmais tips. Tas nozīmē, ka stresa brīžos septītais tips var pārņemt pirmā tipa “neattīstītajai” stadijai raksturīgās īpašības, kļūstot pārmērīgi paškritisks un neiecietīgs. Savukārt kustība pretēji bultas virzienam norāda ceļu, kurā mums jāturas, ja vēlamies piedzīvot veselīgu un harmonisku personības attīstību. Piemēram, trešā tipa attīstības virziens ir sestais tips. Tas nozīmē, ka trešais tips, kurš tradicionāli vērsts uz veiksmi, panākumiem un konkurenci, izmantojot sestā tipa attīstītajai stadijai raksturīgās īpašības, sāk vairāk sadarboties ar citiem un neizrāda savu pārākumu. Tomēr viennozīmīgi nevar apgalvot, ka bultas virziens norāda uz stresa punktu, bet virziens, kas vērsts pretēji bultas virzienam, vienmēr norāda uz mūsu attīstības ceļu. Kā apgalvo eneagrammas skolotāji un grāmatu autori, abi bultu virzieni var būt gan attīstības, gan stresa punkti (Riso & Hudson, 1999) atkarībā no tā, cik nobriedusi ir mūsu personības pašrefleksijas spēja.