Cilvēkam raksturīga sajūta par savu nevērtīgumu, niecību, nevajadzīgumu (piemēram, “esmu nemīlams”, “ar mani kaut kas nav kārtībā”, “esmu vājš”, “esmu neglīts”, “neesmu pietiekami labs”). Dažkārt pazemināts pašvērtējums maskējas zem sajūtas, ka esi pārāks par citiem. Cilvēkiem var būt raksturīga izteikta kauna, nepilvērtīguma, bezcerīguma un trauksmes sajūta; dažkārt tās slēpjas zem bravūrīgas uzvedības. Attiecībās ar citiem bieži dominē nedrošība, bailes tikt pamestam, grūtības saņemt kritiku. Pašvērtējumu izteikti ietekmē citu cilvēku viedoklis. Pazemināta pašvērtējuma gadījumos, veidojot attiecības, cilvēks ieņem vai nu pasīvu, atkarīgu lomu vai arī, gluži pretēji, dominē un ir autoritatīvs.